Mūsu valstī šobrīd darbojas 12 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas vai to filiāles, no tām septiņas reģistrētas Latvijā, bet pārējās reģistrētas citās Eiropas Savienības valstīs.

Bijušais Latvijas Apdrošinātāju asociācijas viceprezidents Jānis Abāšins stāsta – ja kompānija reģistrēta te, Latvijā, tad to uzrauga FKTK. Turpretī, ja kompānija reģistrēta citā Eiropas Savienības valstī, tad to uzrauga attiecīgās valsts institūcijas. To, kā kompānijas strādā, citreiz ir grūti saprast, jo ne visas Latvijā strādājošās kompānijas rāda statistiku un rezultātus atsevišķi pa valstīm. No visām aktīvi strādājošajām kompānijām 2 ir dziļa specializācija – „Groupama Transport” nodarbojas ar jūras un kravu risku apdrošināšanu un „Caface” nodarbojas ar kredītrisku apdrošināšanu. Šīs kompānijas fiziskām personām savus pakalpojumus piedāvā reti. Pārējās desmit kompānijas savas pakalpojumus aktīvi piedāvā gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Nedzīvības apdrošinātāju rezultātus mūsu platuma grādos ietekmē arī laikapstākļi, rezultāti ir sliktāki 1. un 4. ceturksnī. Šobrīd publiski ir pieejami trešā ceturkšņa rezultāti, un tas nozīmē, ka uz gada beigām tie varētu būt nedaudz sliktāki – tā uzskata J.Abāšins.

Ir trīs pamatrādītāji nedzīvības apdrošināšanā, kas norāda, kā apdrošināšanas kompānija strādājusi: zaudējumu koeficents (cik procentu no iekasētajām prēmijām apdrošinātājs izmaksā atlīdzību veidā), izdevumu koeficents(cik procentus no iekasētajām prēmijām apdrošinātājs iztērē savām vajadzībām), kombinētais koeficents (zaudējumu koeficents kopā ar izdevumu koeficentu). Piemēram, ja nedzīvības apdrošinātāj kombinētais koeficents ir virs 100 procentiem, tad kompānija strādājusi ar mīnusiem. Kombinētie koeficenti 10 universālajiem nedzīvības apdrošinātājiem pēc 2011.gada trešā ceturkšņa ir šādi – pieciem šis koeficents ir zem simta , bet pieciem virs simta. Amplitūda ir 58 – 121%, tātad ir izteikti labi peļņas rādītāji un pretējā galā ir samērā slikti rezultāti. Zaudējumu koeficents svārstās 48 – 71%, bet izdevumu koeficents ir no 10 – 62%. Tas nozīmē, ka ir kompānijas, kas sevis uzturēšanai tērē vairāk nekā 50% no klientu iemaksātajām naudām/prēmijām. Par normālu ilgtermiņa uzturēšanas koeficentu attīstītajā pasaulē uzskata ciparu zem 30% ,un tāds mūsu valstī ir tikai četrām kompānijām.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas smagi cieta no ekonomiskas lejupslīdes, tirgus saruka pat par 50%, salīdzinot ar 2007. un 2008. gadu. Pērnajā gadā apdrošināšanas tirgus ir uzrādījis nelielu izaugsmi. Arī šogad var prognozēt nelielu – 3% – izaugsmi. Kā uzskata J.Abāšins, tad kopumā apdrošināšanas tirgus spēlētāji ir samērā stabili.

Taču Latvijas tirgū darbojas arī apdrošināšanas brokeru kompānijas. Patlaban darbojas 89 Latvijā reģistrētās apdrošināšanas brokeru kompānijas, ja pieskaita vēl citās valstīs reģistrētās, tad kopā būs apmēram simts. J.Abāšins stāsta, ka lielais brokeru skaits saistīts ar to, ka ieejas barjeras šajā specifiskajā nodarbē ir zemas; apdrošināšanas kompānijas nav spējušas vai gribējušas noturēt daļu prasmīgo pārdevēju, kas ir pārgājuši uz brokeriem; FKTK samērā nesen uzrauga brokerus un ir nedaudzi apvienošanās gadījumi.

Brokeru kompāniju kopējais gada apgrozījums ir 8-10 miljoni latu, tas nozīmē, ka vidējas brokeru kompānijas apgrozījums gadā ir tikai apmēram 110 000 latu. Arī brokeru tirgū pēdējos gados valda liela konkurence, vidējās brokeru komisijas apmērs ir nokrities no 14% līdz 15% uz aptuveni 12% līdz 13%. J.Abāšins uzskata, ka brokeru kompāniju „”veselība” ir nedaudz sliktāka nekā apdrošinātāju, jo kapitāla prasības brokeriem, salīdzinot ar apdrošināšanas kompānijām, ir niecīgas, rezerves ir nelielas.

Apdrošināšanas tirgus aktuālās tendences.

• Arvien biežāk Baltijā un Latvijā strādājošās apdrošināšanas sabiedrības kā kompānijas reģistrēsies vienā no Baltijas valstīm, pārējās valstīs būs kā filiāles, jo tas ir gan lētāk, gan efektīvāk.
• Mūsu valsts tirgū varētu ienākt tās kompānijas, kas jau strādā Igaunijā un Lietuvā.
• Savukārt brokeru tirgū darbojošos kompāniju skaits varētus samazināties.
• Cilvēki turpinās arvien vairāk polises iegādāties internetā.
• Uzņēmumi, valsts un pašvaldības iestādes iespējams varētu aktīvāk nekā pagājušajā gadā apdrošināt veselību.
• Gan apdrošināšanas kompānijas, gan brokeri turpinās meklēt arvien smalkākus pārdošanas kanālus un segmentus.
• Apdrošināšanas kompānijas un brokeri varētu atsākt vairāk investēt IT un mārketingā.
• Nedzīvības apdrošināšanas tirgus nedaudz pieaugs.
• Pastiprināsies FKTK uzraudzība.