Nedzīvības apdrošinātāju peļņa sešreiz mazāka kā pērn

apdrošināšanaAnalizējot savas darbības rādītājus, nedzīvibas apdrošinātaji secinājuši, ka tie periodā no šā gada janvāra līdz septembra beigām ir uzlabojušies, tomēr salīdzinot ar iepriekšējo – 2010. – gadu tie vairākas reizes pasliktinājušies.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija, tad apdrošināšanas tirgus nedzīvības apdrošināšanas jomā šā gada pirmajos 9 mēnešos kopumā strādājis ar 2,06 miljonu latu peļņu, tomēr salīdzinot šo pašu periodu iepriekšējā gadā, tas krities par 10,13 miljoniem latu. Apkopotie dati liecina, ka šā gada 9 mēnešos izmaksāto atlīdzību apjoms nedzīvības apdrošināsanas jomā pieaudzis par 20,2% un sasniedza 88,9 miljonus latu, savukārt nedzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā bruto prēmijās parakstījušas 159,1 miljonu latu, kas ir par 35% vairāk nekā pērn šajā pat laika periodā.

Šogad apdrošināšanas sabiedrību maksātspējas izpildes rādītājs, kas raksturo apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošo līdzekļu pietiekamību tās minimālās maksātspējas nodrošināšanai, nedzīvības apdrošināšnas sabiedrībām bija 198,4%.
2011. gada pirmajos trīs ceturkšņos ieguldījumu atdeve apdrošināšanas sabiedrībām saruka, palielinoties ieguldījumu darbības izdevumiem. Pagājušogad nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību ieguldījumu atdeve bija 5%, savukārt šogad – 2,8%.

Analizējot datus, FKTK secinājusi, ka straujais bruto prēmiju apjoma pieaugums, kas, piemēram, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātajai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai jeb OCTA dubultojies, nav būtiski ietekmējis parakstīto bruto prēmiju struktūru – joprojām lielākais īpatsvars bija sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātajai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai jeb OCTA – 33%, sauszemes transporta apdrošināšana veidoja 19,4%, īpašuma apdrošināšana – 16,6%, bet veselības apdrošināšana – 9,2%.

Kā liecina finanšu dati, tad 2011. gada septembra beigās apdrošināšanas sabiedrību kopējie ieguldījumi sasniedza 302 miljonus latu, no kuriem lielākos ieguldījumus veidoja parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu (157 milj. Ls jeb 52%), termiņnoguldījumi kredītiestādēs (66,3 milj. Ls), kā arī akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu (21,8 milj. Ls).