Latvijā nekustamos īpašumus lielākoties apdrošina tikai pienākuma pēc, kā vienu no galvenajiem iemesliem var minēt: „banka tā prasa”.

Kopumā mūsu valstī īpašuma apdrošināšana ir brīvprātīga, ieteicama. Tomēr kā obligātu nosacījumu to izvirza bankas, kad tiek piešķirts kredīts, kur kā nodrošinājums kalpo nekustamais īpašums. Latvijā normatīvajos aktos netiek noteikts, ka valsts uzņēmumiem vai sabiedrībām būtu jāapdrošina savi aktīvi – nekustamie īpašumi.

Kā viens no iemesliem, kādeļ plašāko klientu loku apdrošinātājiem veido tieši fiziskas personas, minams finanšu iestāžu prasība apdrošināt nekustamo īpašumu. Apkopojot datus par noslēgtajiem līgumiem šā gada 10 mēnešos, AAS „Gjensidige Baltic” speciālisti secinājuši, ka 73% bijuši darījumi ar privātpersonām, savukārt 27% – līgumi ar juridiskām personām.

Par to, cik īpašumu Latvijā ir apdrošināti, oficiālu datu nav, tomēr eksperti lēš, ka tā varētu būt aptuveni ceturtā, piektā daļa. Ants Grende, Latvijas Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes loceklis, dara zināmu, ka, salīdzinot, piemēram, ar Skandināvijas valstīm, cilvēki pie mums apdrošinās maz. Tam kā viens no iespējamajiem iemesliem minams – padomju laika domāšanas sekas, jo toreiz par īpašumu atbildēja kāds „cits”. Savukārt, attīstītajās valstīs cilvēki tērē līdzekļus apdrošināšanai ne jau tāpēc, ka viņiem būtu daudz naudas, bet gan tāpēc, ka viņi izturas atbildīgi pret vidi un privāto īpašumu.

Kā liecina speciālistu pieredze, mūsu valstī, īpašumi nereti tiek apdrošināti, neiedziļinoties apdrošināšanas jēgā un būtībā, neanalizējot, kāpēc tas vispār būtu jādara, uzskata A. Grende. „Vairums apdrošināšanas gadījumu ir „ķeksīša” pēc. Ja tas tā nebūtu, manuprāt, nebūtu tik ļoti izteikta tendence koncentrēties uz polises cenu.”.

Kopumā Latvijas apdrošināšanas speciālisti ir optimistiski par situāciju īpašumu apdrošināšanas jomā. Iedzīvotājiem sāk veidoties izpratne par sava īpašuma vērtību, kā arī par riskiem, kādiem tas ir pakļauts un zaudējumiem, kādi var rasties, īpašumu neapdrošinot. Par to liecina, piemēram, apdrošināšanas līgumu skaits, kam ir tendence palielināties. Piemēram, AAS „Gjensidige Baltic” dati liecina, ka šo līgumu skaits gada laikā ir pieaudzis par 10%.

Nekustamo īpašumu apdrošināšanā joprojām ir vērojama tendence, ka banku klienti, hipotekāro kredītu ņēmēji, īpašumu apdrošināšanai biežāk izvēlas standartpiedāvājumu, retāk izvērtējot piedāvāto risku segumu un izvēloties maksimāli labāko apdrošināšanu savam nekustamajam īpašumam. Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju maksātspēja ir ierobežota, tiek taupīts uz daudzu lietu, tajā skaitā, arī uz apdrošināšanas rēķina. Tomēr eksperti uzsver, ka zema apdrošināšanas cena ir „koks ar diviem galiem”. Negadījumā ietaupījums var pārvērsties zaudētos tūkstošos.

Apdrošināšanas speciālisti atgādina, ka polises prēmija formāli tiek noteikta gan pēc īpašuma platības un tā apdares līmeņa, gan apdrošinātā risku seguma (varētu nošķirt „standartpiedāvājumu” vai paplašinātu risku segumu), kā arī no apdrošinājuma summas (vai īpašums tiek apdrošināts tā atjaunojuma vērtībā). Polises prēmiju noteikti ietekmēs arī tāds faktors kā, vai apdrošināmā ēka ir būvēta no koka.
Protams, ka polises cenu (prēmiju) var „uzlabot” jeb padarīt pievilcīgu pircēja acīs. Pirmā iespēja, kā padarīt produktu lētāku, ir sašaurināt produktu, tas ir, tajā iekļaut minimālas prasības, piemēram, tikai to, kas ir nepieciešams finanšu iestādei, kas izsniedz kredītu. Otra iespēja ir samazināt administratīvo izdevumu sadaļu, tādējādi vienkāršojot pārdošanu.

Iedzīvotājiem ir iespēja apdrošināšanas pakalpojumus iegādāties arī banku filiālēs, kur tie tiek pārdoti pēc principa – „jums ir ķīla, lūk, jums būs arī īpašuma apdrošināšanas polise”. Lētākais veids, kā pārdot polisi, ir to darīt ar interneta starpniecību, jo tad nav administratīvo izmaksu, tomēr šāds veids der tikai tiem, kas patiešām šajā jautājumā iedziļinās. Apdrošinātāji uzskata, ka šis veids nākotnē noteikti attīstīsies, bet tas arī pieprasa pircēju izglītību un ,protams, arī atbildību. Šajā gadījumā tieši pircējs pats ir atbildīgs par pareizu datu sniegšanu par savu īpašumu.

Jāņem vērā, ka cenas faktors ir un būs svarīgs, taču ne vienmēr – noteicošais. Tomēr, kā liecina apdrošinātāju pieredze, atjaunojot polisi, klientam būtiska ir ne tikai tās cena, bet arī iepriekšējā sadarbības pieredze, īpaši tas, kāds ir bijis atlīdzības izmaksas ātrums un apkalpošanas kvalitāte.