Latvijā ārvalstu auto zagļu grupējumi darbojas Rīgas mikrorajonos un pilsētas apkaimē – Ziepniekkalnā, Mežciemā un Mārupes apkaimē, no kurienes ērtāk nokļūt kaimiņvalstīs, stāsta apdrošināšanas kompānijas Balta Drošības dienesta vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis.
Baltas pieredze rāda, ka vietējo auto zagļu grupējumu darbība ir izvērsta pa visu Rīgu, tomēr tie dod priekšroku tā saucamajiem guļamrajoniem, kuros sastopama vislielākā riska grupu automašīnu koncentrācija – Audi A6, Audi Allroad, BMW X5 un Toyota Land Cruiser.
Kā skaidro Sīlis-Jaunsīlis, ziemas tuvošanās liek mobilizēties arī zagļiem, turklāt esot sagaidāms, ka zagļu uzmanības lokā nonāks tieši dārgākas auto, jo šādām aktivitātēm ir izteikti sezonāls raksturs.
"Sasalusī zeme, uz kuras nepaliek pēdas, slēptuves mežos, kur nevar piekļūt sniega dēļ, un tumšais laiks ir priekšnosacījumi, kas veicina zādzību pieaugumu. Likumsakarīgi, ka 90% automašīnu tiek nozagtas tieši diennakts tumšajā laikā, kas gluži objektīvi ir zagļu sabiedrotais," saka Baltas Drošības dienesta vadītājs.
Viņš arī norāda, ka varbūtība atrast nozagtās dārgās auto ir augstāka, jo tās parasti netiek izjauktas, kā to dara ar lētākiem automobiļiem. Tā vietā zagļi cenšoties tās sagatavot pārdošanai auto tirgū – pārsitot šasiju numurus un pielāgojot jau iepriekš iegūtiem legāliem dokumentiem vai arī izmantojot viltotus dokumentus.
Vidēji gadā Baltas speciālisti sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem atgūst līdz pat 20 kompānijas klientiem nozagtās auto. Atgūšanas periods parasti ilgstot aptuveni pusgadu, bet atsevišķās valstīs pat gadu un ilgāk, kā rezultātā cieš arī tā persona, kas, iespējams, pati to nezinot, ir iegādājusies zagtu spēkratu.
Pēdējo gadu laikā esot arī mainījušās ierastās tendences saistībā ar auto zādzībām un zagto automašīnu tālāko apriti. Pretēji ierastajam priekšstatam, ka Latvijā un citās Baltijas valstīs zagtās auto tiek izvestas uz Austrumiem, atgūto automašīnu statistika liecina, ka apmēram 50% sadalās vienādās daļās starp Austrumiem un Rietumiem. Savukārt atlikušie 50% atgūto automašīnu tiek atrastas Lietuvā.
Pēc Baltas eksperta teiktā, šī tendence ir saistīta ar Lietuvas ģeogrāfisko izvietojumu, jo, lai nokļūtu gan Austrumu, gan Rietumu virzienā, Lietuva ir valsts, kuras teritorija jāšķērso.
Attiecībā uz to, kā pasargāt automašīnu no zagļiem, Balta iesaka auto marķēšanu, jo pēdējo trīs gadu laikā Balta nav reģistrējusi nevienu marķētu automašīnu, kas būtu nozagta.
"Zagļi nevēlas riskēt, jo marķētas detaļas pēc to izjaukšanas ir vieglāk identificēt otrreizējā tirgū," norāda Sīlis-Jaunsīlis.
Arī signalizācija, lai gan nevar novērst, tomēr sarežģī zādzību. Sīlis-Jaunsīlis min arī radio meklēšanas ierīces, kas nepasargā automašīnu no zādzības, bet gan dod iespēju automašīnu operatīvi atrast, kamēr tā vēl nav izjaukta vai izvesta ārpus valsts.
"Pēc pieredzes varu teikt, ka auto, kuras ir aprīkotas ar standarta ražojuma signalizācijām, nav šķērslis auto zagļiem. Zādzības apgrūtina nestandarta drošības iekārtas, piemēram, slepenie slēdži, kas uzstādīti mazākos servisos un pie individuālajiem meistariem. Gada laikā šādi slēdži parasti izglābj vismaz četrus mūsu klientu auto," stāsta Baltas pārstāvis.
Jau vēstīts, ka Baltas peļņa 2010.gadā pēc nodokļu nomaksas bija 1,4 miljoni latu. 2009.gadā Baltas peļņa bija trīskārt lielāka – 4,218 miljoni latu.
Baltas parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas tirgū bija sasniedzis 31,3 miljonus latu, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu ir kritums par 25%.
Savukārt Baltas bruto izmaksāto atlīdzību apjoms klientiem 2010.gadā sasniedza 17,7 miljonus latu, un vislielākais atlīdzību apjoms ir izmaksāts nekustamā īpašuma apdrošināšanā, savukārt lielākais izmaksu skaits ir novērojams KASKO, OCTA un īpašuma apdrošināšanas gadījumos.
Balta dibināta 1992.gada janvārī. No 2001.gada Balta ietilpst Lielbritānijas apdrošinātāju grupā RSA, kas ir viena no pasaulē ietekmīgākajām starptautiskajām apdrošināšanas grupām un šogad svin 300 gadu jubileju.