Puse Latvijas iedzīvotāju seko līdzi izmaiņām valsts pensiju sistēmā un pievērš uzmanību diskusijām par šo tēmu – tā secināts Compensa Life veiktajā aptaujā. Liela daļa cilvēku interesējas arī par izmaiņām normatīvajos aktos un par pensijas veidošanas principiem. No visiem aptaujātajiem tikai 19% valsts pensija tieši ietekmēs dzīves līmeni vecumdienās. 30% par to, kas notiek pensiju sistēmā, ir informēti, jo seko līdzi politiskajiem procesiem.

Taču gandrīz trešdaļa iedzīvotāju (27%) izmaiņām normatīvajos aktos neseko līdzi, jo netic, ka vispār saņems pensiju. Savukārt 16% norāda, ka nesaprot, kā pensiju sistēma darbojas. Pavisam neliela daļa – 5% – aptaujāto izmaiņām neseko līdzi, jo uzskata, ka par nākotni jāparūpējas pašiem.

„Compensa Life” Latvijas filiāles vadītājs Viktors Gustsons stāsta, ka, analizējot aptaujas rezultātus, redzams, ka mazs cilvēku skaits seko līdzi un domā par savu labklājību vecumdienās. „Ņemot vērā iedzīvotāju zemos uzticības rādītājus politiskajai sistēmai kopumā, ir saprotama iedzīvotāju neticība arī pensiju sistēmai. Taču uzmanīgu dara fakts, ka tajā pašā laikā tikai nelielai daļai sabiedrības ir apziņa, ka arī pašiem ir jārūpējas par savām vecumdienām,” saka V.Gustsons.

No pētījuma var secināt, ka visnegatīvāk noskaņoti ir Zemgales iedzīvotāji, tur 55% negatīvi vērtē esošo pensiju sistēmu. Optimistiskāk uz valsts pensijām un nākotnes izredzēm tās saņemt raugās Kurzemes, Latgales un Rīgas apkārtnes iedzīvotāji.
Valsts pensiju sistēmai uzticas vecākā paaudze, bet kopumā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju vecumā līdz 54 gadiem netic, ka vispār saņems pensiju. Pozitīvi nosakņoti par pensiju sistēmu ir tie iedzīvotāji, kuru ienākumi ir starp 200-300 latiem. Vispesimistiskākie ir iedzīvotāji ar ienākumiem starp 300 un 400 latiem.

V.Gustsons norāda, ka kopumā aptauja parāda, ka sabiedrība nesaprot pensiju sistēmu, tāpēc politiķiem vairāk jāskaidro pensiju veidošanas principi.