Balta informē par bedru radīto zaudējumu straujo pieaugumu

Līdz ar pavasara iestāšanos katru dienu vairāki desmiti autovadītāju uz Latvijas ceļiem piedzīvo nepatīkamus brīžus bedru dēļ. Pēc apdrošināšanas sabiedrības "Balta" datiem šī gada janvārī un februārī ir reģistrēts trīskārtīgs pieteikumu skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem mēnešiem. Vidējā bedru radīto zaudējumu summa šā gada pirmajos mēnešos ir 220 lati.

KASKO atlīdzību pieteikumu skaits slikto Latvijas ceļu seguma dēļ ik gadu pieaug,līdz ar to var secināt, ka Latvijas autoceļu un pilsētas ielu stāvoklis neuzlabojas. 2009. gadā AAS „Balta” saņēma 250 negadījumu pieteikumu, tie bija saistīti ar nolietojušos vai sliktas kvalitātes ceļu segumu, 2010. gadā KASKO negadījumu pieteikumu skaits jau sasniedza 324, ar KASKO apdrošināto auto skaitam praktiski nemainotos. 2010 gadā AAS Balta par bedru un slikto ceļu radītajiem zaudējumiem izmaksāja vairāk nekā 50 000 LVL.

No gada sākuma līdz marta vidum Latvijā ir reģistrēti 119 ar bedrēm saistīti negadījumi, kopējais nodarīto zaudējumu apjoms sasniedz gandrīz 47 000 latu. Bīežāk tiek bojāti automašīnasriteņu diski un riepas, ir arī gadījumi kad tiek nodarīti lielāki bojājumi auto ritošajai daļai un virsbūvei.

Bedres veidojas temperatūras svārstību dēļ. Salam mijoties ar atkusni bojātais asfalts tiek pakļauts fiziskai iedarbībai, kā zināms spraugās iekļuvušais ūdens sasalstot izplešas radot jaunas plaisas un bedres. Kamēr temperatūras svārstības nenorims, ir sagaidāmi arvien jauni ceļu seguma bojājumi, kas atvērs arī iepriekš remontētās bedres, prognozē AAS „Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Lai arī no bedrēm cieš dažādu marku automašīnas, tomēr ir novērots, ka pārsvarā riskam ir pakļautas smagākas, līdz ar to augstākas klases mašīnas ar zemāku vai nepareizi izvēlētu riepu profilu. Turklāt lielākos bojājumus rada situācijas, kad vadītājs pēc iebraukšanas bedrē zaudē kontroli pār automašīnu un uztriecas vēl kādam šķērslim. Tieši šādos apstākļos ir fiksēts gadījums ar pagaidām lielākajiem nodarītajiem bojājumiem 2038 latu apmērā, kad automašīnai tika ne tikai pārsistas riepas, bet arī bojāti abi bamperi.

Nokļūstot šādā situācijā, daudzi vadītāji apjūk un nezina, ko darīt. Visos negadījumos ieteicams izsaukt ceļu policiju, lai fiksētu negadījumu un tā apstākļus. Ja ir iespējams, ieteicams negadījuma vietu arī nofotografēt.

"Ja tiek atzīts, ka auto vadītājs nevarēja pamanīt vai apbraukt bedri vai arī nebija brīdinošo zīmju, zaudējumi ir jāsedz ceļa uzturētājam vai pašvaldībai. Lielā mērā autovadītājiem cīnīties ar sekām palīdz KASKO polise, kas ne tikai sedz automašīnu remontu izdevumus, bet arī sniedz autopalīdzību uz ceļa, palīdzot nomainīt riteni, vai arī lielāku bojājumu gadījumos aiztransportēt auto līdz servisam,” stāsta Ingus Savickis.

Kā samazināt bedru nodarīto kaitējumu – sākoties temperatūras svārstībām ap 0 grādiem, sākas „bedru laiks”. Tā tas ir katru gadu, un autovadītājs ir vienīgais, kurš var ietekmēt savu braucienu ar diezgan vienkāršiem risinājumiem:

Pārbaudīt un atjaunot spiedienu riepās;
Regulāri un kārtīgi notīrīt vējstiklu un sānu stiklus, lai laikus pamanītu šķēršļus;
Nodrošināt vējstikla tīrītāju darbību un logu tīrīšanas šķidruma esamību;
Saulainā laikā lietot polarizētās saulesbrilles, kas mazina atspīdumus no ceļa seguma;
Brauciena laikā nedaudz palielināt distanci, lai paspētu pamanīt, piebremzēt un drošā veidā apbraukt bedres;
Samazināt braukšanas ātrumu neatkarīgi no plūsmas ātruma, jo plūsmas ātrumu veidojam mēs paši.
Braukšanas ātruma samazināšana liks šoferim nedaudz ilgāku laiku pavadīt ceļā, taču pat viena bedre var šo braucienu aizkavēt vēl ilgāk vai pat apturēt.

Ceļa stāvoklis un bedru esamība ir ceļa saimnieka atbildība, brauciena rezultāts ir katra šofera atbildība, un lielā mērā tas atkarīgs no šofera pieņemtiem lēmumiem.