BALTA: sadursmēs ar dzīvniekiem 2010 gadā auto īpašniekiem nodarīti zaudējumi 360 tūkstošu latu apmērā

Sadursmēs ar dzīvniekiem pērn cietuši 23 autovadītāji, viens gājis bojā.

Gandrīz 600 sadursmes ar dzīvniekiem, visbiežāk bojāti automobiļu priekšējie aizsargstieņi, spārni, motora pārsegi un atlīdzībās autovadītājiem izmaksāti vairāk nekā 360 tūkstoši latu – tāda ir 2010. gada bilance attiecībā uz negadījumiem, transportlīdzekļiem uzbraucot dzīvniekiem, liecina apdrošināšanas sabiedrības “BALTA” apkopotie dati. Savukārt Drošas Braukšanas Skolas (DBS) eksperti situāciju skaidro ar autovadītāju bieži vien neprecīzo rīcību gadījumos, kad pēkšņi brauktuvi transportlīdzekļa priekšā šķērso dzīvnieks.

Valsts policija pērn reģistrējusi 330 ceļu satiksmes negadījumus ar uzbraukumu dzīvniekiem, tajos cietuši 23 autovadītāji, savukārt 1 autovadītājs gājis bojā. Turpretim AAS “BALTA” pieteikto KASKO atlīdzību skaits pēc transportlīdzekļu sadursmes ar dzīvnieku ir gandrīz divas reizes lielāks.

AAS “BALTA” Atlīdzību direktora vietnieks Ingus Savickis stāsta, ka tas skaidrojams ar to, ka ceļu policijai netiek ziņots par visiem negadījumiem. “Pērn “BALTA” saņēma gandrīz 600 atlīdzību pieteikumus par gadījumiem, kad klienta transportlīdzeklis bija nonācis sadursmē ar dzīvnieku. Gadā vidēji 4-5% no visiem KASKO atlīdzību pieteikumiem saņemti par zaudējumiem, kas radušies transportlīdzekļa un dzīvnieka sadursmes rezultātā. Vidējā atlīdzību izmaksa par šādiem gadījumiem bijusi ap 550 latiem. Lielākie zaudējumi pērn 12 tūkstošu latu apmērā tika nodarīti kādam Mercedes-Benz Sprinter transportlīdzeklim, tam saduroties ar alni. Jāatzīmē, ka gadījumos, kad autovadītāji bija mēģinājuši izvairīties no sadursmes ar dzīvnieku, kā rezultātā bija nobraukuši no ceļa, transportlīdzekļi cietuši daudz smagāk, un vidējā atlīdzība sastādīja gandrīz 3 tūkstošus latu. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā transportlīdzekļiem nodarītie bojājumi pēc sadursmes ar dzīvniekiem pārsniedz 1,7 miljonus latu,” situāciju skaidro I. Savickis.

DBS eksperti norāda, ka, lai izvairītos no sadursmes ar dzīvnieku, autovadītājiem būtiski ir izvēlēties piemērotu braukšanas ātrumu. Braucot cauri mežainiem apvidiem, ieteicams to samazināt un būt īpaši vērīgiem. Tādējādi tiek ne tikai palielināta autovadītāja spēja kontrolēt situāciju un attiecīgi arī transportlīdzekļa manevrēt spēja, bet arī neizbēgamas sadursmes rezultātā tiek samazināts kaitējums dzīvniekam, transportlīdzeklim, autovadītājam un pasažieriem.

“Bieži vien šoferis ir dilemmas priekšā – vai nu uzbraukt dzīvniekam, iespējams, sabojāt automobili un lielākoties neapdraudēt pats sevi, vai arī veikt pārlieku lielu stūrēšanas manevru un nobraukt no ceļa, tādējādi neuzbraucot dzīvniekam, bet gan sabojājot auto un visticamāk, ka tiešā veidā apdraudot sevi un transportlīdzeklī esošos pasažierus. Lēmums par labu vienai vai otrai rīcībai ir jāpieņem zibenīgi – 0,5 līdz 2 sekunžu laikā,” stāsta DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks.

Lai arī Latvijas teritorija ir samērā bagāta ar dzīvniekiem (pērn reģistrēti vairāk nekā 14 tūkstoši aļņu, gandrīz 40 tūkstoši staltbriežu, vairāk nekā 67 tūkstoši mežacūku un 186 tūkstoši stirnu), katru gadu ceļu satiksmes negadījumos tiek ievainoti un iet bojā vairāki tūkstoši dzīvnieku. Pēc AAS “BALTA” statistikas datiem pērn vairāk nekā trešdaļa no visiem fiksētajiem uzbraukumiem dzīvniekiem bijuši tieši stirnām, savukārt 14% no visiem negadījumiem ir bijusi transportlīdzekļa sadursme ar suni.

“Gadās, ka sadursmēs iesaistīti arī zaķi, lapsas, alņi, mežacūkas, dažkārt pat jenotsuņi, bebri un āpši. Viens no izplatītākajiem gadījumiem ir sadursme ar tā saucamo “mistisko meža zvēru”, pēc kuras dzīvnieks nav identificējams vai atrodams. Transportlīdzekļiem saduroties ar dzīvnieku, pārsvarā tiek bojāti automobiļa priekšējie aizsargstikli, lukturi, restes, spārni, motora pārsegi un vējstikli, smagākos gadījumos arī automobiļu jumti. Turklāt mūsu novērojumi liecina, ka visbiežāk sadursmēs ar dzīvniekiem iekļūst tieši Toyota un Volkswagen marku automobiļu vadītāji,” stāsta I. Savickis.

Lai arī ceļu satiksmes negadījumi, saduroties ar dzīvniekiem, notiek visos gadalaikos, vislielākā iespējamība autovadītājam uz ceļa sastapties ar meža dzīvniekiem ir tieši pavasarī un rudenī. “Vislielākā dzīvnieku aktivitāte vērojama galvenokārt dzīvnieku riesta, mazuļu dzimšanas, kā arī medību sezonas sākuma laikā, kad tie tiek izbiedēti un ir īpaši tramīgi. Šajos periodos dzīvnieku rīcība ir ļoti neprognozējama. Piemēram, aļņu un briežu riesta laikā septembrī/ oktobrī un stirnu riesta laikā jūlijā dzīvnieki ir pilnībā instinktu varā, un viņu parādīšanos uz brauktuves nespēj atturēt pat automobiļu radītais troksnis,” dzīvnieku uzvedību skaidro Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Iespēja uz ceļa satikties ar kādu dzīvnieku ir visā Latvijas teritorijā, it īpaši mežainos apvidos, mežmalās, kā arī ceļa posmos, kur ir neliels attālums starp ceļa nomali un kokiem vai krūmiem. Arī negadījumu sekas var būt dažādas, taču visbīstamākās sadursmes ir tieši ar aļņiem, staltbriežiem, stirnām un mežacūkām. “Gadījumos, kad brauktuvi negaidīti šķērso dzīvnieks, jārīkojas ātri. Bieži vien rezultāts tiešā veidā ir atkarīgs gan no autovadītāja trenētības pakāpes, prasmju un pieredzes līmeņa, gan arī no konkrētā dzīvnieka izmēra un ķermeņa masas. Galvenais, kas jāņem vērā, ka primāri vienmēr ir jādomā par savu veselību un dzīvību, bojājumi transportlīdzeklim un dzīvniekam šādos gadījumos ir sekundāri,” norāda A. Pļavenieks.

Atgriezties uz apdrošināšanas ziņu sarakstu