Tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā Saeima varētu lemt par labojumiem „Publisko iepirkumu likumā”. Tas tiks darīts ar mērķi novērst šobrīd likumā pastāvošās nepilnības, kuru dēļ valsts un pašvaldību iestādēm ir iespēja likumu interpretēt pēc saviem ieskatiem un, nerīkojot konkursu, izvēlēties apdrošināšanas brokerus.

Šāda lēmuma pieņemšanu aktualizējusi situācija, ka Rīgas Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova ārštata padomnieka Ērika Teilāna dzīvesbiedrei Jūlijai Teilānei piederošā apdrošināšanas brokeru kompānija „Attollo brokers” pēdējos gados bieži tikusi pie tiesībām apkalpot dažādas Rīgas Domes sabiedrības (Rīgas Centrāltirgus, Rīgas ūdens, Rīgas namu pārvaldnieks u.c.) bez piedalīšanās konkursā.

Gan Iepirkumu uzraudzības biroja, gan arī Finanšu ministrijas un tirgus uzraugi uzsver, ka arī apdrošināšanas brokeri jāizraugās ņemot vērā „Publisko iepirkumu likuma” normas. Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis skaidro, ka apdrošināšanas brokera izvēle neapšaubāmi ir pasūtītāju izvēles jautājums. Tomēr praksē bieži sastopami gadījumi, kad tie pasūtītāji, kuri prot lasīt likumu, tie, izvēloties apdrošinātāju, konkursu rīko. Savukārt, tie, kas teiksim tā, vēlas no šī regulējuma kaut kādā veidā izvairīties, izmanto dažāda veida interpretācijas.

Šobrīd Saeimā tiek skatīti labojumi „Publisko iepirkumu likumā” un tiek prognozēts, ka likums tiks papildinās ar pantiem, kas regulē apdrošināšanas brokeru un apdrošinātāju attiecības. Viena no iecerēm, ko atbalsta arī paši apdrošināšanas brokeri, jau konkursa nolikumā konkretizēt procentu apmēru, kādu atlīdzību apdrošināšanas brokeris saņems.

Konkursa nolikumā iekļaujot konkrētu atlīdzības apmēru, tiktu novērstas iespējamās domstarpības ar apdrošinātājiem. Savukārt, lai valsts un pašvaldības iestādes nevarētu likumu interpretēt pa savam, viens no priekšlikumiem – ja brokeris tiek piesaistīts kā eksperts arī konkursa nolikumu rakstīšanai, par to būtu jāmaksā pasūtītājam.

Jāuzsver, ka Finanšu ministrija ierosinājusi „Publisko iepirkumu likumā” noteikt, ka par līgumcenu uzskatāma arī netiešā atlīdzība, ko brokeris saņem no apdrošinātāja. Šādu labojumu atbalsta arī Saeimas atbildīgā komisija, kas savukārt nozīmē, ka gadījumā, ja likums tiks apstiprināts Saeimā, vairs nebūs iespēju likuma pantus interpretēt pa savam, kā arī brokeris būs jāizraugās „Publisko iepirkumu likuma” kārtībā.