Daži apdrošināšanas atlīdzību pieprasīšanas gadījumu kuriozi

Tautas sakāmvārds vēsta: „Sargies pats, tad arī Dievs tevi sargās”. Ja esi apdrošināts, tad gadījumā, ja notikusi nelaime, apdrošinātāji atbilstoši noslēgtajam līgumam kādu daļu no izmaksām, kas tās rezultātā radušies, segs. Zemāk apkopoti daži interesanti, pat kuriozi, apdrošināšanas atlīdzību pieprasīšanas gadījumi. Protams, ka ne visos pieprasītāji saņēma kāroto.

Iedomājieties situāciju – jūs beidzot esiet iegādājies pašas foršākās slēpes, devies ilgi gaidītajā ceļojumā, lai iekarotu ārvalstu sniegotos kalnus, bet, aizbraucot uz izvēlēto kūrortu, saprotat, ka sniega tur nav. Tieši tā gadījās kādam džentlmenim, kurš, piedzīvojot iepriekšminēto, pieprasīja apdrošinātājiem atmaksāt savu moderno slēpju vērtību. Vienīgais, ko džentlmenis no apdrošināšanas kompānijas saņēma, bija atteikums uz apdrošināšanas firmas veidlapas.

Kā liecina apdrošinātāju pieredze, tipiska tūristu kļūda ir – „Nezināju, ka šajā valstī ir tik daudz pērtiķu”. Tā, piemēram, kāds pērtiķis Malaizijā uzbruka tūrisma firmas direktorei. Dzīvnieciņa uzmanību bija piesaistījis dārgs mobilais telefons, kas spīguļoja apdrošinātās rokās. Viņš ilgi vēroja to, un, kad sieviete paslēpa telefonu kabatā, pērtiķis iekrampējās sievietes rādītājpirkstā. Vēl kādam jauneklim pērtiķis „atņēma” fotoaparātu un laidās prom tik ātri, cik kājas nes. Jaunais cilvēks par notikušo bija tik ļoti apbēdināts, ka pieprasīja kompensāciju ne tikai par zaudēto fotoaparātu, bet arī par izbojāto atvaļinājumu. Atlīdzību par aparātu viņš saņēma, morālo kaitējumu gan ne.

Kādam pensionāram, kurš bija devies kruīzā pa Biskajas līci, negaidīti piemetās jūras slimība. Pārliecies pāri kuģa margām, večuks tik cītīgi vēma, ka pazaudēja savus ieliekamos zobus. Apdrošinātāji viņam samaksāja par jauniem zobiem.

Kādam citam pensionāram, kurš kopā ar draugiem devies atpūtas braucienā ar kruīza kuģi, atpūšoties uz kuģa klāja, vējš norāva parūku un aizpūta to jūrā. Kungs pieprasīja apdrošināšanas sabiedrībai kompensēt jaunas parūkas iegādi un atlīdzību arī saņēma.

Tunisijā kādai gados jaunai tūristei esot uzkritis kamielis. Kad, organizējot medicīnisko palīdzību, apdrošinātāji painteresējās, no kurienes tad nokritis tas brīnums, meitene atbildēja, ka kamielis esot paklupis pret viņu, kā rezultātā pazaudējis līdzsvaru un nokritis.

Kādas ģimenes, kas bija devusies atpūtas braucienā uz siltajām zemēm, bērni izdomāja ierakt tēva videokameru smiltīs. Strādās tā pēc tam vai ne, par to bērni, protams, nedomāja. Tomēr tēvam paveicās un apdrošinātāji atlīdzināja viņam 1200 dolārus jaunas videokameras iegādei.

Kāds tūrists Sardīnijas salā, būdams alkohola reibumā, esot iemidzis pludmales smiltīs. Vīrietis pamodies no šausmīgām sāpēm cirkšņa apvidū. Izrādījās, ka peldbiksēs ir ielīdis moskīts un iekodis viņam… Iekostā vieta sākusi piepampt, palikt zila, un acumirklī tūska palielinājās līdz biedējošiem izmēriem. Iestājoties skaidram prātam, tūrists zvanījis mediķiem un kliedzis telefona klausulē no šausmām un sāpēm. Itāļu ārsti, kas bija pieredzējuši ļoti daudz ko, bet neko līdzīgu, izārstēja tūristu – neveiksminieku bez maksas.

Nepaveicās kādam pārim, kas devās pārgājienā uz Velsas mežiem. No netālu esošās aviobāzes uz viņu telts, kas atradās klajā laukā, nolaidās desantnieks. Telts tika pilnībā iznīcināta, bet apdrošinātāji pārim atteicās izmaksāt atlīdzību, pamatojoties uz to, ka konkrētā apdrošināšanas polise nesedz armijnieku nodarītos zaudējumus.

Daiļslidošanas čempionam Kurtam Brauningam gadījās ķibele, kad viņš nolēma izžāvēt savu lietū izmirkušo Porsche kabrioletu. To viņš izlēma darīt izmantojot lapu pūtēju, kas Ziemeļamerikā ir tikpat ierasts darbarīks kā grābeklis Latvijā. Atstājis auto, lai tas garāžā savā nodabā žāvējas, Braunings atgriezās mājā. Nepagāja ilgs laiks, līdz notika neparedzētais un auto bija liesmās. Uzreiz pēc tam – arī garāža un tad arī dzīvojamā māja. Pēc notikušā daiļslidotājam vairs nav ne Porsche, ne garāžas, ne arī mājas. Radušies zaudējumi vismaz miljona dolāru apmērā. Un skumjākais šajā stāstā ir tas, ka viņš pats pie tā ir vainīgs – vismaz ugunsdzēsēju un apdrošinātāju skatījumā.

Kāds britu pāris nolēma apprecēties eksotiskas salas pludmalē, okeāna malā. Kāzu ceremonijas laikā uzpūta vējš, dzirksteles no lāpu uguns uzkrita uz līgavas baltās kleitas un pēc brīža viņa jau bija apņemta ar liesmām. Par laimi līgavainis ātri noreaģēja un iegrūda savu jaunizcepto (cik ironisks vārdu savienojums) sieviņu okeānā. Atgriežoties mājās jaunais pāris no apdrošināšanas kompānijas saņēma pilnu kāzu kleitas cenu, jo pirms kāzām bija iegādājušies īpašo kāzu apdrošināšanas polisi.

Kāds romantisks pāris devās uz Parīzi, bet tur viņi iekļuva īstā blakšu paradīzē. Divas dienas mīlnieki pavadīja viesnīcā, kur viņus koda blaktis. Atgriezušies dzimtenē viņi sadedzināja visus ceļojuma apģērbus, lai jauniegūtie „draugi” neiekļūtu viņu miteklī. Tomēr iegūt apdrošināšanas izmaksu jaunu drēbju iegādei viņiem neizdevās, jo prasība tika noraidīta.

Noslēgumā jautram garastāvoklim piedāvājam dažus izvilkumus no apdrošinātājiem iesniegtajiem atlīdzību pieprasījumiem:
„Es sāku bremzēt, jo mašīnas priekšā sāka apturēties, bet automašīna, kas brauca man aizmugurē, neredzēja to, jo gribēja piepīpēt cigareti un iebrauca man virsū, saplēšot aizmugurējo buferi.”
„Pēc luksofora sāku braukt, pēc zaļā signāla, un diemžēl mašīna sāka slidot. Mēģināju risināt problēmu, bet nesanāca, mašīna neklausījās.”

„No Jelgavas – Dobeles šosejas nogriezos uz ceļa Krimulda – Šķibe. Pēc 150 metriem manu uzmanību piesaistīja kustība uz ceļa! Lapsa pārskrēja perpendikulāri pāri ceļam, bet zaķis panikā metās pret mašīnas starmešiem. Bojāts kreisais miglas lukturis, plastmasas aizsargi zem luktura un nedaudz priekšējais buferis.”