Janvāra vidū Jelgavas novada pašvaldība sākusi meklēt apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas turpmākos 12 mēnešus nodrošinātu pašvaldībai piederošo sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības OCTA un brīvprātīgās atbildības KASKO apdrošināšanu. Pašvaldība, kuras īpašumā ir 80 transportlīdzekļu liels autoparks, konkursa nolikumā, meklējot apdrošināšanas kompāniju, iestrādājusi prasību, ka apdrošinātājs atlīdzību nedrīkst atteikt pat tad, ja negadījumā pie vainas būtu šofera rupja neuzmanība. Tādējādi pašvaldība jau konkursa nolikumā izslēgusi jebkādu savu atbildību par iespējamajām avārijām.

Konkursa nolikumā teikts, ka „apdrošināšanas atlīdzība nevar tikt atteikta vai samazināta, ja transportlīdzekļa vadītājs ir izraisījis ceļu satiksmes negadījumu rupjas neuzmanības dēļ.”

Neskatoties uz to, ka atsevišķas apdrošināšanas kompānijas un nozares asociācija šādu prasību dēvē par pretlikumīgu, iepirkumam pieteikušies vairāki pretendenti. Jelgavas pašvaldības autoparku nodrošināt ar OCTA pieteikušās 5 kompānijas, bet ar KASKO – divas. Jelgavas novada pārstāve Dace Kaņepone informē, ka zemākās piedāvātās cenas dēļ par izdevīgāko atzīts kompānijas Balta priekšlikums par kopējo apdrošināšanas summu 13 238 lati.

Apdrošināšanas kompānijas Balta pārstāve Ilze Rassa dara zināmu, ka uzņēmums itin bieži ir saskāries ar prasību izmaksāt atlīdzību arī transporta līdzekļa vadītāja rupjas kļūdas dēļ, un tas apdrošinātāju nemulsina.
Apdrošināšanas akciju sabiedrība Gjensidige Baltic Jelgavas pašvaldības izsludinātajā konkursā neesot pieteikusies. Kompānijas Jelgavas filiāles vadītāja Indra Lāčplēse informē, ka tam par iemeslu minams tieši minētais nosacījums. Kompānijas pārstāve uzsver, ka tas ir pretrunā gan ar Ceļu satiksmes noteikumiem, gan citiem Latvijas normatīviem, gan arī ar kompānijas ētiku un KASKO noteikumiem.

Atgādinām, ka Civillikumā rakstīts, ka neuzmanība uzskatāma par rupju, ja „kāds rīkojas augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi (..), uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam nezināmi.” Savukārt citā šī likumā pantā teikts, ka zaudējumu atlīdzības un citu civiltiesisku seku ziņā rupja neuzmanība pilnīgi pielīdzināma ļaunam nolūkam.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis atzīst, ka šāda riska (rupja neuzmanība) apzināšanās un iekļaušana publiskā iepirkuma nolikumā liecina par to, ka darbs šajā iestādē, to izstrādājot, ir nepareizi organizēts. Tāds nosacījums netieši var veicināt normatīvo aktu, proti, Ceļu satiksmes noteikumu, neievērošanu. Tāpēc šīs prasības iekļaušana valsts vai pašvaldības publisko iepirkumu nolikumos nebūtu pieļaujama.