Ja auto cietis avārijā, tad bieži vien auto īpašniekam lielas galvassāpes sagādā tā remonts. Civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums nosaka, ka zaudējumi ceļu satiksmes negadījumā cietušajai pusei tiek izmaksāti naudā vai arī piedāvājot saremontēt bojāto transportlīdzekli.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics stāsta, ka nereti ir situācija, kad auto īpašnieks izvēlas remontēt savu auto sev zināmā auto servisā, domājot, ka tas sanāks lētāk un ka starpību, kas paliks pāri, varēs tērēt citām vajadzībām. Taču realitāte ir citādāka. Apdrošināšanas sabiedrībām kā pastāvīgiem sadarbības partneriem pakalpojumi servisos ir pieejami par izdevīgākām cenām. Ja auto īpašnieks tomēr atrod tā saucamo „lēto servisu”, tad bieži vien tas nemaksā nodokļus, tādējādi veicinot ēnu ekonomiku, bet apdrošinātāju izmaksātā nauda negribot kļūst par ēnu ekonomikas katalizatoru.

Nesen Saeima pieņēma grozījumus OCTA likumā, kas paredz, ka turpmāk gadījumos, kad cietušais auto īpašnieks izvēlēsies veikt remontu savā izvēlētajā autoservisā, PVN summa tiks atmaksāta tikai tad, ja konkrētais transportlīdzekļa īpašnieks varēs ar dokumentiem pierādīt, ka šāds remonts tiešām veikts.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atzīst, ka šīs likuma izmaiņas mainīs pašreizējo situāciju un ka nākotnē vairāk automašīnu īpašnieki izvēlēsies veikt remontu, nevis saņemt norēķinu naudā.