Kā ik gadu līdzīgi kā rudenī sēnes mežā tā arī uz Latvijas ceļiem, iestājoties siltākam laikam un atkusnim, parādās bedres. Bieži vien tās ir pielijušas un pietiekoši dziļas, lai autovadītājiem nāktos piedzīvot nepatīkamus brīžus, kad, iebraucot uz ceļa esošajā bedrē, tiek pārsista auto riepa vai kā citādi bojāts transportlīdzeklis.

Latvijas auto moto biedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis informē, ka īpaši februāra pēdējās dienās, kad termometra stabiņš bija pakāpies virs 0 grādu atzīmes, izsaukumu skaits, kas saistīti ar bedrēm, pieauga. Labākajā gadījumā autovadītājam bija jāpalīdz nomainīt ritenis, bet sliktākajā – tas jāved uz servisu.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta dati liecina, ka šogad vidējā bedru izraisīto zaudējumu summa vienam transporta līdzeklim sasniegusi 180 Ls. Kā informē apdrošināšanas sabiedrība „Balta“ pārstāvji, tad kompānijā februāra pēdējā nedēļā ik dienu tika saņemti vairāki atlīdzību pieteikumi dienā par transporta līdzekļiem nodarītiem bojājumiem, kas radušies bedru dēļ. Salīdzinājumam janvārī šādi pieteikumi bija reti – katru trešo dienu tika saņemti 1 – 2 pieteikumi.

Pagājušā gada dati liecina, ka visvairāk atlīdzību pieteikumu apdrošināšanas kompānijā „Balta” tika saņemti gada pirmajos 5 mēnešos. No 2011.gada janvāra līdz maijam vienā mēnesī vidēji tika saņemti 34 pieteikumi no autovadītājiem, kuru transportlīdzeklis cietis bojāta vai nekvalitatīva ceļa seguma dēļ.

Lai mazinātu bedru nodarīto kaitējumu apdrošināšanas kompānijas „Balta” speciālisti sadarbībā ar „Drošas braukšanas skolas” pārstāvjiem autovadītājiem iesaka pāris vienkāršus risinājumus:

• pārbaudīt un atjaunot spiedienu riepās,
• regulāri un kārtīgi notīrīt vējstiklu un sānu stiklus, lai laikus pamanītu šķēršļus,
• nodrošināt vējstikla tīrītāju darbību un logu tīrīšanas šķidruma esamību,
• saulainā laikā lietot polarizētās saulesbrilles, kas mazina atspīdumu no ceļa seguma,
• brauciena laikā nedaudz palielināt distanci, lai paspētu pamanīt, piebremzēt un drošā veidā apbraukt bedres,
• samazināt braukšanas ātrumu neatkarīgi no plūsmas ātruma, jo plūsmas ātrumu veidojam mēs paši.

Autovadītāji tiek aicināti informēt Satiksmes vadības centru par vietām, kur radušās bedres.
Tuvākajā laikā atbildīgie speciālisti sola izveidot melno punktu karti, kurā tiks atzīmēti visbedrainākie ielu posmi.