Latvijas slēpošanas trasēs traumas visbiežāk gūst lietuvieši

Ar mērķi noskaidrot, kā slēpotāji un snovbordisti šajā ziemas sezonā ievērojuši drošību uz kalna, apdrošināšanas sabiedrība „Balta” veikusi Latvijas kalnu slēpošanas trašu aptauju. Tajā secināts, ka vieni no biežākajiem iekšējās kārtības noteikumu neievērotājiem Latvijas trasēs, kas arī visbiežāk gūst traumas, ir mūsu kaimiņi lietuvieši.

Šo tendenci apstiprina arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, kas liecina, ka 29 % gadījumu traumas guvušie atpūtnieki ir ārvalstu viesi – lietuvieši un igauņi. Vēl „Baltas” veiktās aptaujas dati liecina, ka, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, šogad slēpošanas trasēs traumas vairāk guvušas sievietes un mazi bērni.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati liecina, ka līdzīgi kā iepriekšējā gadā arī šogad līdz februāra beigām Latvijas kalnu slēpošanas trasēs visvairāk cietuši vīrieši, taču palielinājies traumas guvušo sieviešu un bērnu skaits. Analizējot datus secināts, ka visbiežāk traumas gūst pusaudži vai jaunieši un jauni vīrieši vecumā no 16 līdz 35 gadiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad nedaudz palielinājusies traumas guvušo cilvēku vecuma amplitūda. Ja 2011. gadā jaunākais traumas guvušais bija 11 gadus vecs, tad šoziem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi steigušies palīgā vairākiem 6 – 11 gadus veciem bērniem. Tāpat šogad vērojams, ka palielinājies traumas guvušo personu skaits, kuri ir vecāki par 40 un 50 gadiem.

Apdrošināšanas sabiedrības „Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis dara zināmu, ka laika periodā no 2012.gada janvāra sākuma līdz februāra beigām „Baltā” visbiežāk saņemti atlīdzību pieteikumi par gūtām galvas traumām, kam seko sejas kaula lūzumi, kā arī roku un pirkstu lūzumi. Priecē, ka šogad parādījusies kāda pozitīva tendence – ir samazinājies gūto traumu smagums. Līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad atpūtnieki bieži guvuši galvas traumas, taču šogad salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir bijuši mazāk nopietni ekstremitāšu lūzumi. Ņemot vērā, ka slēpošanas sezona Latvijā vēl nav beigusies, apdrošinātāji prognozē, ka kopējais atlīdzību pieteikumu skaits vēl pieaugs.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati liecina, ka šogad līdz februāra beigām slēpošanas trasēs mediķi palīdzību snieguši 52 personām, kuras visbiežāk guvušas apakšstilbu, potīšu un apakšdelmu lūzumus, kā arī galvas traumas, tajā skaitā, smadzeņu satricinājumus. Salīdzinot ar iepriekšējo šajā ziemas sezonā retāk sastopamas bijušas plecu, atslēgas kaulu un mugurkaulu traumas. Jāatzīmē, ka bieži vien vieglāku traumu gadījumos traumas guvušie paši vēršas pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē nevis izsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības speciālistus. Tādējādi nav precīzi zināms reālais traumas guvušo personu skaits uz kalniem.

Jāuzsver, ka starptautiskās apdrošināšanas grupas „RSA Group”, kurā ietilpst arī apdrošināšanas sabiedrība „Balta”, veiktajā aptaujā, kas norisinājās Zviedrijā, Norvēģijā, Lietuvā, Īrijā, Polijā, Čehijā un Latvijā secināts, ka gandrīz nevienā no aptaujātajām valstīm nepastāv oficiāli noteikumi, kas noteiktu atpūtnieku uzvedību uz kalna. Arī ātruma ierobežojumi nav noteikti, kā arī netiek veiktas nekādas pārbaudes tam, vai aktīvās atpūtas baudītāji uz kalna neatrodas alkohola reibumā. Lai novērstu iepriekšminētos trūkumus, kalnu slēpošanas trases ir izstrādājušas iekšējās kārtības noteikumus, kas atpūtniekiem paredz gan ātruma ierobežojumus, gan aizliedz agresīvu uzvedību, kā arī izvirza citus nosacījumus uzvedībai konkrētajā slēpošanas trasē.