Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs LTAB ir publiskojis datus par OCTA darbības rādītājiem 2011. gadā. Tie liecina, ka arī pērn OCTA nozare strādājusi ar zaudējumiem. Atgādinām, ka pēdējo 8 gadu laikā tikai vienu gadu (2009.) šī nozare strādājusi ar peļņu, bet pārējos gados kopš 2004. gada tā cietusi tikai zaudējumus.

Izvērtējot LTAB datus par laika periodu no 2004. gada līdz 2011. gadam, nākas secināt, ka, pateicoties 3,8 miljonu latu peļņai 2009.gadā, OCTA kopējie zaudējumi veido 15,32 miljonus latu sākotnēji aprēķināto zaudējumu19,12 miljonu latu vietā.

Iepriekšējā gada rezultāti liecina, ka OCTA nozares zaudējumi, t.s. tehniskais rezultāts, bija 1,91 miljoni latu. Salīdzinājumā ar 2010. gada zaudējumiem, kas bija 2,57 miljonu latu apmērā, tie ir kļuvuši par 26,68% mazāki. Līdz šim lielākos zaudējumus OCTA nozare cieta 2007. gadā un 2006.gadā – attiecīgi 5,598 miljoni latu un 4,27 miljoni latu. Savukārt mazākos zaudējumus OCTA nozare piedzīvoja 2005. gadā, kad tie sastādīja 292 tūkstošus latu.

No iepriekšminētā var secināt, ka apdrošinātāji minētajā laika periodā strādā ar tirgus situācijai neatbilstošu polišu cenu līmeni. To ietekmējuši tādi faktori kā saistīto nozaru inflācija (palielina atlīdzību izmaksas lielumu) un lielā konkurence apdrošināšanas sektorā, kas neļauj polišu cenas palielināt. Ņemot vērā, ka apdrošinātāji vairs nespēj OCTA nozares zaudējumus kompensēt ar peļņu citos apdrošināšanas veidos, kā tas bijis līdz šim, tiek plānots par nepieciešamību palielināt OCTA cenas.

BTA Insurance Company viceprezidente Jeļena Alfejeva skaidro, ka no vienas puses cenas OCTA apdrošināšanas veidā tiešām tiek noteiktas zem pašizmaksas. Tam ir savi vēsturiski iemesli. Proti, apdrošināšanā principā nevar iztikt bez rūpīgiem aprēķiniem un šādus aprēķinus Latvijas apdrošinātāji veic arī šajā apdrošināšanas veidā. Sākotnēji apdrošinātāji rēķina, cik daudz konkrētajā laika periodā ir jāiekasē no klientiem kopumā, lai nosegtu visas prognozējamās atlīdzības un izdevumus. Šo prognožu pamatā ir iepriekšējo periodu dati par atlīdzībām un izdevumiem, kas ir publiski pieejami dati, līdz ar to šos aprēķinus apdrošinātāji veido līdzīgi.

J. Alfejeva atzīst, ka pēc cenu izveidošanas tās tiek pakļautas pārbaudei ļoti sīvas konkurences apstākļos, kā rezultātā tās tiek būtiski izrevidētas. Jāatgādina, ka OCTA apdrošināšanas veids ir viens no galvenajiem Latvijas nedzīvības apdrošināšanas sektorā un OCTA apdrošinātāji nevar atļauties zaudēt tirgus daļu. Šāds solis var izrādīties liktenīgs, jo zaudējot naudas plūsmu, apdrošinātājs var nenosegt savus izdevumus, kas savukārt var ģenerēt vēl lielāku zaudējumu rašanos.

BTA Insurance Company viceprezidente uzsver, ja arī turpmāk OCTA cenas tiks noteiktas zem pašizmaksas, tas ir bīstami ne tikai nozarei, bet arī visam finanšu sektoram kopumā.